TagTag pledge: Help us build secure and private social network

tagtag.com/xlapar

Image

NLO. No kurienes tie ierodas?  
 

NLO un «sveso» vai « atnaceju» problema satrauc cilveci jau ilgi. Ar to saistito notikumu sakrajies tik daudz, ka vairs nav iespejams iztikt bez atbilstosas klasifikacijas. Bijusi meginajumu klasificet NLO pec atrasanas vides, sadalot tos NNO (nezinami nelidojosi objekti), NLO (nezinami lidojosi objekti) un NZO (nezinami zemudens objekti). Citi specialisti centusies klasificet «atnacejus» pec to ierasanas noluka: ekskursanti, petnieki utt. Tacu, manuprat, visinteresantakais ir NLO dalijums pec iespejamas atnaksanas vietas.  
 

Kosmoss  

Tiek uzskatits, ka vispopularaka un reize vissenaka vieta, no kuras ierodas NLO, ir kosmoss. Ja visus materialus, kas saistiti ar « kosmosa viesiem», savaktu vienkop, datu faili apjoma zina parsniegtu datus par mereni lielas valsts iedzivotajiem. «Viesu» ierasanas no talam zvaigznem apspeleta neskaitamos roma­nos, kino un telefilmas. Kas tikai te nav noticis — no starpplanetu kariem lidz palidzibas snieg­sanai avarija cietusajiem. Tomer no daudzmaz ticamiem materialiem uzmanibu piesaista tie, kuros mineti divi citplanetiesu tipi: drakonidi (reptoidie) un zeti.  

Petot dazadu tautu nostastus, mitus un teikas (senindiesu « Mahabharata», indianu miti par Ketcalkoatlu, Bibeles vestis par cusku-kardinataju, ka ari sumeru legendas utt.), apvienojot tas ar zinam par NLO un ar tiem saistitam cuskveida butnem, petnieki seci­najusi, ka Zemi senos laikos var but apmek­ lejusas (un, iespejams, ari tagad novero un apmekle) sapratigas butnes, kas pec izskata lidzinas cuskam vai pukiem.  

Vel vairak — pastav hipoteze, ka tiesi cuskveidigie «viesi» ir musu biologiskie raditaji. Vini, teicami parzinadami genu inzenieriju, radija musdienu cilvekus. Konkretas norades uz genetiskajam transformacijam savos darbos min vestures petnieks Zaharija Sitcins. Pec sumeru un akadiesu teikam sensenos laikos uz Zemes ieradas dievs Enki ar saviem paligiem (saukti kopiga varda « annuaki»), kas bijusi pa pusei cilveki, pa pusei cuskas. Vinu merkis bija radit jaunas butnes, kas tiem kalpotu ka uzticami vergi. To pasu pasakot modernak, izveidot jaunus genetiskus radijumus — cilvekus.  

Otrs izplatitakais kosmosa «cieminu» tips ir zeti. Tie ir ari ta devetie «mazie pelekie», proti, nelielas trauslas butnes ar nesamerigi lielu galvu un milzigam acim. To «viesosanas» uz musu planetas jau kluvusi tik bieza, ka ienemusi stabilu vietu ikdiena: pec to «gimja un lidzibas» darina piepusamas lelles, bet ka noslepumaino NLO piloti dazadas filmas un sovos (galveno­kart slaveno Rouzvelas notikumu del) vismaz 90% gadijumu paraditi tiesi vini.  

Apkopojot zinas par tiem un atsijajot visus izdomajumus, ufologi izveidojusi apmeram sadu stastu par zetiem.  

Pasreizejo «peleko» senci, kas bijusi loti lidzigi mums, dzivojusi uz Apeksas (Sakotnes) planetas Liras zvaigznaja un izcelusies ar savu caklumu un miermilibu. Pamazam tur ieviesusas ari citu civilizaciju idejas un geni. Garigas attistibas prioritati aizstajusi tehnokratija. Galu gala viss novedis pie ta, ka planetas radio­ aktivais un cita veida piesarnojums sacis tuvoties kritiskajam.  

Civilizacija glabinu atradusi, parceloties uz pazemi. Te izdevies apgut alternativus energijas avotus un sakt dzivot augiem lidzigu dzivi. Dabiska vairosanas aiz­stata ar klonesanu, bet agraka uztura uznem­ sana — ar skidruma uznemsanu caur adu. Tas novedis pie attiecigu organu atrofesanas. Mainijies ari apeksiesu izskats — tie kluvusi tadi, kadus tos sastopam paslaik.  

Tikmer saistiba ar milzigo planetas radioaktivo piesarnojumu Apeksai mainijies magnetiskais lauks. Galu gala planeta iekluvusi kosmiskaja tuksuma un teleportejusies uz savu pasreizejo atrasanas vietu — Zeta zvaigzni Sietina zvaigznaja. Ari pasi sevi vini sakusi devet par zetiem jeb atnacejiem no Zeta Retikuli sistemas.  

Ta ka vinu tehnikas limenis bija loti augsts, zeti speja celot kosmosa. Galu gala to kugi sasniedza ari Zemi, kas tiem skiet visai pievilciga — gan tapec, ka atgadina agrako Dzimteni, gan tapec, ka Zemes iedzivotaju attistiba lidzinas vinu vesturei, gan ari tapec, ka mums ir kaut kas tads, ko vini jau sen zaudejusi, proti, emocijas un speja vairoties dabiska cela.  

Ir launie un labie zeti. Launie ir agrako agresivo grupejumu pecteci, kas eksperimentu noluka nolaupa cilvekus. Savukart labie ir tie, kas dibina ar mums kontaktus, dalas savas zina­ sanas un bridina no nepardomatas ricibas. Mes gan vieniem, gan otriem esam to pagatne un varbut… ari nakotne.  

Paralelas pasaules  

Hipoteze par «viesu» ierasanos no parale­ lajam pasaulem ir krietni jaunaka. Petot zinas par NLO, ufologi pieversa uzmanibu apstaklim, ka tie loti biezi nevis atlido no talienes, bet gan peksni uzrodas it ka tuksa vieta. Proti, notiek teleportesanas no kadas citas vietas. Protams, ta varetu but ari tala planeta, tacu tikpat liela varbutiba ir so objektu «ierasanas» no paralelas pasaules — tadas, kas pastav tepat, lidzas mums, tacu mes to neredzam un nejutam.  

Tacu zina­mas vietas un (vai) apstaklos iespejama pareja no vienas pasaules cita. Parejot butnes un lietas « materializejas» taja vide, kura nonak — klust tur redzamas un sajutamas. Vietas, kur iespejama pareja uz paralelajam pasaulem, deve par por­taliem. Viens no tiem it ka atrodas Antarktida, Vostoka ezera apkaime.  

Viens otrs to deve par eju uz Zemes vidu, tacu dazi nopietni petnieki izsaka citu — visai drosmigu — hipotezi, proti, eja nav fiziska ala vai sahta, bet gan energetisks portals uz paralelajam pasaulem. To netiesi apstiprina fakts, ka saja rajona nedarbojas vairaki elementaras fizikas likumi, ir verojamas novirzes no Zemes magnetiska lauka. Sadas paradibas allaz noverojamas portalu tuvuma. Kas attiecas uz NLO, tad ap mineto Antarktidas regionu tie noverojami daudz biezak neka visa Antarktika kopuma.  

Lidzigs portals, ta devetie «Dievu varti» , atro­das Dienvidamerika, Peru — netalu no Puno pilsetinas. Vietejie iedzivotaji pameta kadu ciemu pie Haimarka kalna, jo tur biezi «saka drebet zeme», naktis atskaneja divainas balsis, ielas paradijas neparasti dzivnieki, uzradas mirdzosu lozu ieskautas neparastas butnes, kas sekoja katram ciema iedzivotaju solim. Majas pazuda un pec kada laika visneiedoma­ jamakajas vietas atradas dazadi prieksmeti.  

Tacu kronis visam bija gadijums, kas notika kada tveiciga vasaras nakti. Zemi satricinaja drausma dardona. No majam izskrejusie laudis ieraudzija virs koku galotnem gaisa uzliesmojam milzigu spilgti oranzu lodi. No tas izsavas zilbinoss stars. Laudis ka apburti veroja neparasto skatu. Pec minutem piecpadsmit lode izgaisa. Nakamaja rita ciematnieki atklaja, ka tiem, kas bija iekluvusu «debesu prozektora» stara, ada kluvusi zalgana un stipri niezeja. Pec laika uz tas paradijas strutojosas culas.  

Puno pilsetas mediki tikai noplatija rokas — tiem vel nekad nebija gadijies saskarties ar sadu kaiti. Pec menesa cietusie, kas burtiski dzivi trudeja, saka mirt. Kad vinsaule aizgaja drausmas nakts pedejais upuris, atlikusie iedzivotaji steigsus pameta ciemu. Kapec agrak nekas lidzigs netika piedzivots?  

Visticamak — bija, tacu loti sen, jo indianu folklora saglabajusies nostasti, ka saja vieta no debesim nokapusi dievi. Portals var ari nebut atverts jeb aktivs nepartraukti. Daudzi portali aktivizejas tikai noteiktos apstaklos vai ari tad, ja kads tos «iesledz». Tad ari cilveks, kas tobrid atrodas portala darbibas zona, var nonakt cita pasaule vai ari sis pasaules parstavji — pie mums.  

Uz Zemes tadu (vismaz pec paranormalo paradibu petnieku apgalvojuma) portalu nav mazums. Atgadijuma pie Puno pilsetas notika teleportacija no paralelas pasaules uz musejo.  

Laika gustekni  

Ieejot portalos, iespejams celojums ne tikai telpa vai uz paralelajam pasaulem, bet ari laika. Proti, vai nu noklut tala (varbut ari ne tik tala) pagatne, vai ari gluzi preteji — nakotne. Sadus portalus deve par hronoportaliem, « laika no­bidi» vai « laika bedrem».  

Par sadu «laika celojumu» iespejamibu lieci­na pirms daziem gadiem ASV fiksets gadijums. Silta 1998. gada oktobra diena Luiss Koners kopa ar biznesa partneri Carlzu Seldonu brauca pa soseju Abvilas pilsetinas (ASV, Luizianas stats) tuvuma. Gaisa temperatura bija aptuveni plus 18 gradu. Peksni abi pamanija prieksa braucosu divainu automobili, kas parvietojas neparasti leni. Koners, protams, nolema to apdzit.  

Abi brauceji ieveroja pie stikla piestiprinatu lielu oranzas krasas papiru ar uzrakstu « Atlauja. 1940. gads». Viriesi ieintereseti ielukojas automasinas salona. Pie stures sedeja jauna sieviete, kas, neraugoties uz karsto laiku, bija gerbta loti silti. Turklat vinas apgerbs izskatijas stipri vec­modigs. Blakus sievietei, sega ietits, mierigi guleja gadus piecus vecs berns (nebija iespe­jams noteikt — zens vai meitene).  

Divainas automasinas logi bija ciesi aizverti. Ari sieviete paversas pret viniem. Ka velak atminejas Koners, tas sejas izteiksme vinu parsteigusi. Jaunas sievietes seja atspogulojas bailes un apjukums, acis mirdzeja asaras. Koners un Seldons saka ar zimem tai jautat, vai nav nepieciesama palidziba. Nepazistama pavera logu un pec atkartota jautajuma par palidzibu, piekritosi pamaja, turpinot bailigi verot viriesus un to braucamo. Seldons paludza to apstaties.  

Sieviete piekritosi pamaja. Koners apdzina noslepumaino auto un nobremzeja celmala. Pec apstasanas abi viriesi bija loti parsteigti — no divainajiem braucejiem nebija ne minas! Ko­ners un Seldons izkapa no automasinas un apju­ kusi raudzijas viens otra. Pardomas partrauca strauji bremzejosa automasina. Tas vaditajs, ne mazak apjucis, gribeja noskaidrot, kur palicis vecais automobilis, jo vina acu prieksa tas… izgaisis. Viriesi nosprieda, ka kluvusi par visai mistiskas paradibas lieciniekiem.  

Tikai pec kada laika Koneram piezvanija toreiz uz cela satiktais autovaditajs Patriks Semjuels un satraukts pazinoja, ka vins, iespe­jams, atklajis miklaina gadijuma noslepumu. Kada biblioteka 1940. gada laikrakstu komplekta vins atradis zinu, ka ta gada oktobri Luizianas stata bez vests pazudusi sieviete ar mazu bernu. Vai matei ar mazuli izdevies atgriezties sava laika, vai ari vini turpina celot laika un telpa, paliek noslepums.  

Uz Zemes ir vairakas vietas, kur notiek lidzi­ga un pat lielaka laika nobide, kur iespejams redzet ne tikai pagatnes, bet ari nakotnes ainas. Piemeram, slavena Bermudu trijstura rajona biezi verojamas ainas, ko citadi ka ar «laika bedrem» nav iespejams izskaidrot: desmitiem aculiecinieku redzejusi lidmasinas avariju, tacu nav spejusi atrast ne mazako atluzu dalinu (varbut avarija notiks tuvako gadu laika?).  

Cik liela ir varbutiba, ka Bermudu trijsturi redzetie NLO ir musu mazmazbernu vai krietni velaku pectecu parvietosanas lidzekli, ko, pateicoties «laika bedrem», izdevies redzet ari mums? Manuprat, loti liela.  

Nozagtais laiks  

Katrs, kas apguvis elementaras fizikas kursu, zina, ka laiks un telpa ir savstarpeji saistiti. Jo lielaks ir parvietosanas atrums, jo tam, kas parvietojas, laiks rit lenak. Bet, vai iespejams, ka cilveks izgaist un uzrodas pec dazam stundam, tacu vinam skiet, ka pagajusas vairakas dienas? Izradas — ir iespejams. Un tam ir konkreti piemeri.  

Neparasts notikums atgadijas 1975. gada rudeni Kinas dienvidrietumos — gleznainaja Junanas province. Divi Kinas tautas armijas karaviri staveja sardze pie ieejas armijas dalas teritorija Cjanzujas rajona. Piepesi abi ieveroja, ka vinu virziena lido neparasts sarkanigs un spidoss iespaidiga lieluma objekts. Viens sargs par notiekoso aizskreja zinot prieksniecibai, otrs — palika posteni. Kad pec dazam minutem sargs kopa ar sardzes prieksnieku un vel vai­rakiem karaviriem atgriezas, pie vartiem vairs neviena nebija. Otrs sargs bija pazudis. Pazuduso atrada pec vairakam stundam. Cilveks bija apjucis un nesaprata, kas noticis. Tacu visvairak parsteidza nelaimiga puisa izskats — vina garie mati, barda un usas. Puisa ierocis un rokas pulkstenis bija specigi magnetizeti. Neviens no­tikusajam nespeja rast logisku izskaidrojumu.  

Otrs visa pasaule zinams un liecinieku apstiprinats nolaupisanas gadijums notika Cile. 1977. gada 25. aprili pulksten 4 un 15 minutes ar apaksvirsnieku Armando Valdesu notika kaut kas visai neizskaidrojams.  

Sesi karaviri sedeja pie ugunskura. Piepesi vini pamanija, ka pa vel tumsnejosajam debe­ sim tiem tuvojas divi spidosi « milzeni». Viens no objektiem saka nolaisties, otrs sastinga gaisa neliela augstuma. Valdess ka grupas koman­dieris paveleja gatavoties aizsardzibai, bet pats devas apskatities, kas isti tur atlidojis. Bridi, kad vins atradas zem objekta, kas gatavojas nolaisties zeme, aparats apgaismoja karaviru ar gaismas staru un apaksvirsnieks pazuda. No malas tas izskatijas ta, it ka spidosais briesmonis butu pieskaries cilvekam ar staru- taustekli un ieravis upuri sava rikle. Nezinamais objekts pec notikusa acumirkli partrauca nosesanos un aizlidoja.  

Precizi pec piecpadsmit minutem Armando Valdess no jauna uzradas plavina. Vina rokas pulkstenis radija 4.30, tacu datumu raditajs ciparnica bija «parlecis» piecas dienas uz priek­su. Ari virsnieka bala un nogurusi, ar bardu apaugusi seja liecinaja par ilgstosu dzivi bez partikas un atputas. Kas ar vinu bija noticis sajas 15 minutes, Valdess neatcerejas un pats isti nesaprata…  

Atgadijums ar Armando Valdesu skaitas pats apbrinojamakais un noslepumainakais visa NLO noverosanas vesture. Iespejams, ka gan apaksvirsnieku Valdesu, gan kiniesu karaviru nolaupija, izmantojot laika– telpas kanalu, bet pec tam tada pasa veida atgadaja atpakal. Mums tas skiet vistiraka fantastika, tacu abos gadijumos celotaji bija zaudejusi prieksstatu par laiku, kura paspejusi novecot par vairakam dienam.  

Protams, var jau ignoret faktus, kas neieklau­jas visparpienemtos prieksstatos par pasaules uzbuvi un neatbilst zinamajam likumsakari­bam. Tacu ta diez vai bus sapratiga pieeja sai problemai, jo ir pretruna ar progresu zinatniska pasaules izzinasana.  


Home Site Map my.TagTag

Terms of Use
TagTag.com